Akadēmiskais centrsLatvijas Zinātnes padomes finansētā projekta ietvaros (2022-2024) Latvijas Universitātes zinātnieku komanda veica longitudinālu pētījumu par skolēnu tikumisko izaugsmi. Pre-testā (2022. gada pavasarī) piedalījās 122 klases (1983 skolēni), starpposma testā (2023. gada pavasarī) – 97 klases (1451 skolēns), un post-testā (2024. gada pavasarī) – 76 klases (1056 skolēni). Populārzinātniskie ziņojumi, kas apkopoti šajā sadaļā, piedāvā unikālu skatījumu uz skolēnu viedokļiem par sava morālā rakstura attīstīšanu.
- Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 1. mērījuma rezultāti (2022. gada pavasarī, 2., 5. un 7. klase)
- Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 2. mērījuma rezultāti (2023. gada pavasarī, 3., 6. un 8. klase)
- Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 3. mērījuma rezultāti (2024. gada pavasarī, 4., 7. un 9. klase)
Šajā ziņojumā apkopoti pētījumi, kas veikti pēcdoktorantūras projekta “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” [Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/071] otrās aktivitātes “Rakstura audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē” ietvaros. Pētījuma jautājumi, kas vadīja šīs aktivitātes pētniecību, ir šādi:
- Kādas ir rakstura un tikumiskās audzināšanas valdošās teorijas un prakse starptautiskajā arēnā?
- Kā tiek sagatavoti skolotāji šajā jomā?
- Kā varētu raksturot rakstura un tikumiskās audzināšanas pagātni un tagadni Latvijā?
- Kādas ir institucionālās un metodoloģiskās vajadzības, lai paceltu tikumiskās un rakstura audzināšanas kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā?
- Pētījuma ziņojums "Rakstura un tikumiskās audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē" (pēcdoktorantūras pētījuma 2. aktivitātes kopsavilkums)
Skolēnu morālo ieradumu veidošanās Latvijas skolās
2018. gadā tika veikts ievērojams pētījums par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās, kurā piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem. Respondenti aizpildīja starptautiski validētu anketu, kā arī dalījās ar savu viedokli par pētījuma jautājumiem brīvā formā.
Pētījuma jautājumi, kas prezentēti šajā ziņojumā, ir šādi:
- Vai skolēnu morālā audzināšana ir daļa no skolotāju lomas?
- Vai var sekmēt skolēnu rakstura veidošanos mācību stundās?
- Vai nepieciešams definēt attīstāmās rakstura īpašības skolas dokumentos?
- Vai skolām jāsekmē skolēnu morālo ieradumu veidošanās, vai tām jāfokusējas uz akadēmiskajiem sasniegumiem?
- Vai jaunie skolotāji tiek pienācīgi sagatavoti šim audzināšanas darbam?
Atvērtajos jautājumos respondenti atbildēja arī uz šādiem jautājumiem:
- Kā veicināt skolēnu tikumiskā rakstura veidošanos?
- Kā sagatavot un atbalstīt skolotājus šim darbam?
- Kā sekmēt ģimenes – skolas sadarbību šajā jomā?
Populārzinātniskais pētījuma ziņojums “Skolēnu morālo ieradumu veidošanās Latvijas skolās”
Programma tika izstrādāta projekta “Atbalsts pedagogiem personisko kompetenču un rakstura izglītības veicināšanai skolās - ARETE CATALYST” ietvaros. Tas ir metodisks materiāls skolotājiem kompetenču un rakstura pieejā balstītas izglītības veicināšanai mācību procesā.
Lai arī metodoloģiskais materiāls ir sagatavots pedagogu tālākai izglītošanai, tā struktūra ir veidota, lai ikviens interesents, iepazīstoties ar materiāla saturu un metodiskajiem piemēriem, varētu sniegt sev ieskatu par izpratnes veicināšanu rakstura un kompetencēs balstītas izglītības jomās. Literatūras saraksts, sniegtie metodoloģiskie piemēri un apraksts par rakstura izglītību un tās veidojošajiem aspektiem ļaus ikvienam skolotājam individuāli izzināt tēmu sev, kā arī veidojot mācību procesu. Metodoloģiskais materiāls ir pieejams 4 valodās.
Šis ziņojums tika izstrādāts projekta “Atbalsts pedagogiem personisko kompetenču un rakstura izglītības veicināšanai skolās - ARETE Catalyst” ietvaros. Projekts vēlas sniegt atbalstu skolotājiem, lai veicinātu personisko kompetenču un rakstura izglītībā balstītu mācību procesu izglītības iestādēs.
Pārskata galvenais mērķis ir apkopot un salīdzināt izpratni par raksturā un kompetencēs balstītu izglītību katrā projekta dalībvalstī, izvērtēt kopīgās un atšķirīgās iezīmes un izveidot pārskatu par esošajām iniciatīvām gan projekta partnervalstīs, gan citās pasaules valstīs.